Kā vērtēt imunitāti. Melanomas modelis
Visgrūtāk ir kaut ko ieraudzīt un ne mazāk grūti – to izprast.
Anotācija
Vēža imūnterapija ir sens to ārstu sapnis un cerības, kuri ārstē un palīdz tiem dabas nolemtā un cilvēku neizprastā likteņa pakļautiem cietējiem – vēža slimniekiem. Tā tas bija vēl līdz pagājušā gadsimta pēdējai desmitgadei. Neviens nav izskaitļojis, cik smadzeņu enerģijas ir ieguldīts pēdējos 100 gados šīs problēmas risināšanā, bet tās realizēšanās praksē ir cieši saistīta gan ar paša ļaundabīgā audzēja kā slimības izpratni, gan organisma imūnsistēmas strukturālās un funkcionālās būtības izpratni, un, beidzot, ar pētāmo objektu – slimības un imunitātes savstarpējo attiecību izpratni, izmantojot šodienas biotehnoloģisko metožu iespējas. Vēža izcelsme un attīstība organismā un organisma imūnatbilde ir daudzfaktoru un daudzstadiju kaskādes norišu savstarpēji nosacīti procesi. Šī konkrētā darba mērķis ir informēt par rezultātiem, kas iegūti, pētot perifēro asiņu atsevišķo imūnšūnu skaitu un to skaitliskās attiecības melanomas progresijas gaitā, lai gūtu iespēju vērtēt imunitāti konkrētam pacientam pirms terapijas sākuma un terapijas laikā: pēcoperācijas periodā, krioterapijas, ķīmijterapijas, bioterapijas, staru u.c. terapiju laikā. Tas darīts, lai, par pamatu ņemot konkrēta slimnieka imūnstāvokli, izvēlētos turpmākās terapijas taktiku.. Sevišķa uzmanība pievērsta reaktīvo limfmezglu imunoloģiskai diagnostikai, lai izvairītos no reaktīvo limfmezglu operatīvās evakuācijas, kas draud ar melanomas paātrinātu progresiju. Melanoma izvēlēta tādēļ, ka to ir iespējams ļoti agri diagnosticēt un arī tādēļ, ka šī audzēja nejūtība pret staru un ķīmijterapiju dod iespēju vērtēt paša ļaundabīgā procesa izraisītās imūnnorises. Sakarā ar bioterapijas paveida – vēža viroterapijas pētījumu straujo attīstību, kas sākās pag.gs. 90-tajos gados, grāmatas otrā daļa ir veltīta šiem pētījumiem, izklāstot viroterapijas pieredzi un atziņas visos tās izpētes posmos un arī mūsu pieredzi Latvijā 40 gadu gaitā pēc enterovīrusu onkotropisma un onkolīzes atklāšanas 1960.gadā un vīrusa preparāta Rigvir izstrādes.
Grāmatas autori:
Aina Muceniece
Habilitēta medicīnas doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle, valsts emeritēta zinātniece imunoloģijas, onkoloģijas un virusoloģijas problēmās
Dite Venskus
Bioloģijas zinātņu doktore
imunoloģe, speciāliste viroterapijā Grāmata ir pieejama Latvijas bibliotēkās un grāmatnīcās; patstāvīgi klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” grāmatnīcā un Rīgas Latviešu Biedrības nama grāmatnīcā.
Uz augšu



